Spožums un posts vienā šūpulī
Nesen lasīju grāmatu, kurā aprakstīti "attīstītā" cilvēka iespaidi par "primitīvajām" todu ciltīm 19.gs. beigās. Tajā ir ainavu apraksti, todu izskats, spēks un skaistums, cilšu iedzīvotāju uzvedība un uztvere, todu zemju atklāšana un piesavināšanās.. Interesanti. Pārdomas gan izraisīja aprakstītais fakts, ka todi zina "mans un tavs" jēdzienu, viņu kultūrā zagšana neeksistē, jo tas ir nepiedodami.
Un tad senajiem todiem pretī ir mūsu attīstītā pasaule, piemēram, Rīgas mikrorajonu kultūra… Kļuva jocīgi ap dūšu - ar mūsdienās sasniegto, mūsu tik attīstīto pasauli mēs pat nevaram ievērot "mans un tavs" - ne attiecībā uz mantu, ne laulāto, ne nekustamo īpašumu, domām un viedokli, privātumu utt. Pasaule kļuvusi par cīņu arēnu, kuram būs vairāk naudas, vairāk tehnoloģiju, vairāk zināšanu. Un ja neesi tik spējīgs, mētājies sociālo slāņu apakšā, velkot dzīvi, jo laba sirds nenodrošina iespējas pakāpties augstāk. Jā, katram ir savi talanti ielikti šūpulī un visa māksla ir tos izkristalizēt sevī, lai virzītos uz to piepildīto dzīvi. Tomēr uz kopējā fona, tikai mazākā daļa tiek ar šo uzdevumu galā.
Vienā brīdī sajutu cilvēci pat pretīgu, kad iedomājos par alkohola patēriņu, cigaretēm, seksa industriju, spēļu zālēm, narkotikām, krāpniekiem un noziedzniekiem, par varaskāri un naudu, par izkropļotu skaistumu, neīstām attiecībām. Vai tiešām mēs tiecamies tā attīstīties, lai mūžīgi cīnītos par būšanu "topā", kas būtībā nozīmē būt pārākam, bet brīvajos brīžos metamies atkarībās, orģijās vai meklējam adrenalīna devu par lielu naudu, lai "nodzēstu" smadzenēs saucienus, ka kaut kas tomēr nav labi? Nākamajā dienā vai nedēļā sākot visu no sākuma. Un pēc laika lūdzam ārstiem salabot savus salūzušos ķermeņus, kuri vairs nespēj izturēt šos atkārtotos ciklus.
Iegūtie finansiāli dārgie mirkļa brīnumi nav to seku vērti. Mēs cilvēki pārāk daudz pērkam foršās sekundes par bargu naudu, bet nepamanām saulrieta krāsotas debesis, vēja dancinātas puķes, smaidus līdzcilvēku sejās, pārāk maz baudām bērnu rokas ap kaklu, garšīgu ēdienu šķīvī un sajūtu no rīta, ka vienkārši esi dzīvs un Tev dota vēl viena diena.
Mūsdienu cilvēks teju dzīvo dēļ maksas izklaidēm - dēļ adrenalīna, ko dod lēkšana ar gumiju/izpletni, dēļ bezrūpības un atslābuma, ko iegūst no alkohola, vai dēļ IG bildēm, kuras noknipsēt eksotiskā ceļojumā vai luksusa viesnīcas numuriņā. Vairs neder vienkārša atpūta mājās kopā ar ģimeni un galda spēlēm vai pastaiga pa mežu, jo vajag triekties kaut kur un maksāt par iespaidiem, jo tad tiem ir vērtība. Sanāk, ka cilvēks bēg pats no tās dzīves, kuru ir izvēlējies, bet neprot novērtēt. Ikdiena kļūst garlaicīga un smadzenes pieprasa arvien jaunu devu "kaut ko citādāku". (par šo tēmu var paklausīties arī sarunu Cilvēkjaudā ar dr. Sandru Vestermani par smadzenēm; tas palīdzēs salikt puzles gabaliņus) Sociālie mediji tikai prezentē arvien jaunas lietas, kuras jāiegūst. Ja neizdodas, tad cilvēkos aug neapmierinātība, kura izpaužas dusmās vai izmisumā, bet uzvedība un rīcība kļūst regresīva.
Es ticu, ka lielākā daļa cilvēku ikdienā par šādām tēmām nemaz neprāto. Man vienkārši gribas, lai visa pasaule ir laba 😇 Es ticu, ka aizdomājoties par šo un izprotot, ko mums dod dažādi ieradumi -
+ skrējiens svaigā gaisā no rīta,- septiņas kafijas krūzes pa dienu ar 3 šokolādes batoniņiem,
- sliktā garastāvokļa izgāšana uz mājiniekiem pēc darba,
+ izdevumu plānošana,
+ ģimenes izbraucieni un sirsnīgas sarunas ar laulāto,
- narkotiku lietošana,
+ veselīgu maltīšu ieviešana ikdienā utt. -,
mēs spēsim ar veselīgu kritiku novērtēt savu dzīvesveidu un ieviest būtiskas, pozitīvas izmaiņas. Un to būs vieglāk izdarīt, jo būs savs "kāpēc" un "ko tas dos". Vairs nevajadzēs šikas drēbes un dārgus auto, jo vērtības būs citas. Enerģētika, ko cilvēki izstaros, būs pozitīvu vibrāciju pilna, savstarpējā komunikācija mainīsies un drošība paaugstināsies. Šo es novēlu pasaulei!