Kopums
Kustība dzīvē uz priekšu vienmēr ir lieliska sajūta, lai cik liela, strauja vai nozīmīga tā būtu. Tā var būt gan visu dzīvi mainoša, gan tikai mazmazītiņa uzlabojuma vēsma, pat arī jaunatklājumiem vīta vai vienkārši pieturas punktiem pildīta. Un katram sirdī tā nozīmība būs sava. Tādos brīžos mums šķiet, ka kāds mūsu konkrētais solis ir panācis tieši šo kustību, kura aizrāvusi elpu un iedevusi spārnus. Lai gan arī pat sāpēs smeldzošas sirds posms patiesībā var būt gājiens uz priekšu, tā gadās.
Es vienu lielu laiku savas dzīves uzskatīju, ka atsevišķas manas darbības vai pieņemtie izaicinājumi ir panākuši kādu noteiktu virzību (arī atpakaļ dažreiz). Jo vairāk garīgi augu, jo skaidrāk apjaušu, ka nekas nepastāv viens, gandrīz nekur. Viss ir vienots. Patiesība, ko vienmēr atceros: dzīve ir daudzu izvēļu kopums. Tik trāpīgi! Vienmēr domājot par šodienu, paturu prātā, ka tā ir tāda, pateicoties manai vakardienai, aizvakardienai, aizaizvakardienai, … pusaudža gadiem, bērnībai, dzimšanai un visbeidzot mammas grūtniecībai ar mani. Tas ir mans unikālais ceļš. Un es nebūtu tāda vai te, ja kaut viena mana izvēle vai pieredze lielāka vai mazāka nebūtu bijusi tieši tāda.
Tās pat ir ne tikai izvēles un darbības, bet arī domas un dzīves uztvere. Ko es izvēlos pamanīt, vēlēties, domāt, kādas ir manas vērtības un morāles, uz ko es koncentrējos un ko (pozitīvo/negatīvo) vairoju šajā pasaulē? Vai mana iekšiņa iet kopā ar ārējo tēlu vai arī tie ir divi dažādi cilvēki? Kāpēc es daru to, ko daru - jo tā vajag, ir pareizi, ir atbilstoši, varbūt nav izvēles vai arī es dejoju ar sirdi un mīlu katru savu soli un veikumu? Kas es esmu? Vai es pieņemu un mīlu to būtni, par kāda esmu kļuvusi? Šis viss ir tā “iekšiņa”, kas ietekmē mūsu dzīvi un izvēles. Bez iekšiņas nepastāv āriņa. Pat ja tā viena otrai nelīdzinās, viss ir vienots.
Mana pieredze rāda, ka, nomainot tikai vienu vienīgu pārliecību, sašūpojas visa domāšana, kas pat nelielā laika posmā spēj atspoguļot jauno arī ārēji. Un tas ir tas darbs ar sevi, ar ko es te ņemos :) Grāmatā “Ieradumu spēks” arīdzan bija minēts, ka, mainot vienu ieradumu, neizbēgami nomainīsies kāds cits. Tas cits ietekmēs vēl citu, tad vēl citu un tā uz priekšu. Svarīgi ir spert to pirmo soli, iekustināt tās domāšanas šūpoles. Diemžēl tas pats princips darbojas arī pretējā virzienā - ja uzsāc ko ne tik pozitīvu, tad tas var ievilkt tajā kustībā. Pat neņemsim par piemēru narkotikas vai ko tādu, bet, piemēram, seriālu - izskatās interesanti, noskatīšos vienu sēriju. Nākamajā dienā: “Man taču ir brīvdiena, nu vēl šodien atvilkšu elpu pie TV.” Nemanot jau pienākusi diena, kad steidzies mājās no darba, lai nenokavētu kārtējo sēriju. Ta-dā, iekriti! Vai tā reize, kad iedod bērnam multeni, jo Tev vajag 5 minūtes mieru.. Vai tā viena konfektīte pie tējas… Šeit katrs var piemeklēt savu stāstu. Viena vienīga izvēle.
Par šo tēmu ar piemēriem var runāt diezgan daudz, taču tas nav mans mērķis. Es vēlos pievērst uzmanību tam, ka dzīvē nekas nenotiek tāpat vien. Viss, kas ar Tevi notiek, ir Tevis veiktās izvēles gan darbos, gan domāšanā. Jā, arī tie paši negadījumi. Tāpēc ir būtiski to apzināties un uzņemties atbildību, jo tā dod spēku un ticību, ka katrs pats var visu mainīt no jebkura sākuma punkta.
Kāda šodien būs Tava pozitīvo pārmaiņu izvēle?