Izloze. Balvā karātavas
Ir tādas tēmas, par kurām mēle niez runāt, jo iekšā gaudo netaisnības izjūta. Pat ja saproti, ka labāk necilāt kaku, jo tad tā vairāk smird, tu tik un tā noraujies un ļauj vaļu emocionāliem plūdiem. Šis ieraksts būs kaut kas uz to pusi. :D
Vakar ar vīru redzējām reklāmu par dokumentāli pētniecisko seriālu “Karmas latvieši”, beigās Go3 noskatoties visas sērijas. Skaļi pasniegts pārspīlēts seriāls par dažiem laimīgajiem, kuri tika izlozēti “publiskai pakāršanai”. Mērķis laikam bija it kā pasargāt tautu no iekrišanas slazdā. Šie daži nomedītie cilvēki tika papurināti prieka pēc, slēpjoties aiz rūpju rievas žurnālistu sejās. Viss jau būtu skaisti, ja vien tas nebūtu tik bezjēdzīgi. Es neaizstāvu ne medījumus, ne mednieces, bet vēlos vērst uzmanību uz pašu motīvu pasargāt nabaga nevainīgos cilvēkus. Kur problēma?
Pirmkārt, šie “karmas latvieši” nav vainīgi, ja tautai trūkst smadzenes. Būsim godīgi, pat ja izdotos izskaust šos “trakos un bīstamos” cilvēkus un apturēt viņu darbošanos (kaut gan diez vai), vai tiešām lētticīgajiem cilvēkiem nebūs vairs, kur iekrist? Kā ar spēļu zālēm, nedrošiem naudas ieguldījumiem, alkoholismu un vieglas uzvedības veicinošajiem naktsklubiem, visādām krāpnieciskām shēmām utt.? Ja šajos piemēros ir vairāk kā skaidrs, ka tas neko labu dzīvē nedod, tad seriālā minētie cilvēki gan var iedot kādu iedvesmu vai zināšanu buntīti, ar kuru pakāpties soli augstāk. Tātad atliek secināt, ka, ķerot reitingus aiz astes, esam gatavi veidot sižetus par to, kas mazāk papildina valsts kasi, nevis darboties ar tām jomām, kuras sabiedrību degradē vistiešākajā nozīmē.
Otrkārt, ko viņi tik sliktu dara? Par kādu kaitējumu no viņu darbības īsti iet runa? Neviens no tiem cilvēkiem, kuri tur tika iztirzāti, manuprāt, nenodarbojas ar krāpniecību vai nedara kādam pāri. Viņi ir iemācījušies nopelnīt. Varbūt tas ir iemesls, ko citi nespēj pārdzīvot, ka nauda nāk viegli un/vai darot to, kas Tevi aizrauj? Esmu pārliecināta, ka cilvēkam notiek pēc viņa ticības - ja ticēsi augstākiem spēkiem (un visam pārējam seriālā minētajam), tad tie arī palīdzēs. Ja nekam no tā neticēsi, tad nekas nepalīdzēs. Ja tu no rīta piecelies un esi dusmīgs, ka ārā līst, un sāc lādēt dienu, tad tava diena visdrīzāk nav veiksmīga. Taču ja mosties pateicības pilns, ka tev dota šī diena un ar smaidu veries pasaulē, you win the day.
Treškārt, vai tiešām cilvēku par speciālistu padara kāda “gudrā” parakstīts papīrs? Bez diploma kabatā nedrīkst padot roku otram? Varbūt tad vajadzētu ieviest arī augstāko izglītību, lai kļūtu par māti, kasieri, izdotu grāmatu vai paņemtu suni? Kādēļ cilvēks par atlīdzību nevar dalīties ar savām zināšanām vai pieredzi, kura kādam paver ticību saviem spēkiem? Un vispār - vai mūsdienu diplomam varam uzreiz uzticēties - ja nu nopirkts? Bieži vien mēs iedvesmojamies no citātiem, no grāmatām, no stāstiem un mūsdienās arī no sociālo tīklu kontiem. Tāpat kā grāmatu pērk par naudu, var pirkt arī kādu kursu vai vebināru pie Instagram slavenības. Tā ir katra paša izvēle. Nedrīkst uzlikt atbildību otram par to, kur es tērēju savu laiku un naudu. Protams, es nerunāju par tīšu krāpniecību, kas nav “karmas latviešu” gadījums.
Ceturtkārt, ja cilvēki izvēlas skatīties medijus, tad viņi jau ir izdarījuši izvēli uzsūkt sevī pilna spektra negatīvo informāciju. Diemžēl, bet visslielākie reitingi ir negatīvajam un stulbajam (diez par ko tas liecina :D). Kādēļ no šī neviens neglābj? Vide un informācija, ko uzsūcam ikdienā, diezgan daudz spēj ietekmēt, kā mums dzīvē sokas, jo kur domas, tur enerģija.
Galu galā - ja cilvēkam “ir smadzenes”, viss būs labi. Ja nav, viņš atradīs iespēju pazaudēties jebkurā gadījumā. Kā saka - ir aitas, ir cirpēji. Tātad jāiemācās pašiem un jāiemāca mūsu bērniem domāt ar galvu un rūpēties par savu psihisko un emocionālo veselību (neviens nesaka, ka šis ir viegli). Ja cilvēks spēj izvērtēt, kas viņam ir vajadzīgs un cik par to ir vērts maksāt, ko no tā paņemt un ko labāk ne, tad problēmas nerodas. Pieprasīt atbildību no “karmas latviešiem” ir tikpat muļķīgi un bezjēdzīgi, cik sākt dumpoties, ka preču izkārtojums Rimi un Maximā liek iztērēt vairāk nekā budžets pavelk. Un ja esi nopircis kursu, kurš nedeva cerēto, uzskati to par mācību un paņem labāko, ko no tā vari. Jebkurā negatīvā pieredzē ir vērtība. Visu cieņu "karmas latviešiem" par uzdrīkstēšanos! Tādas ir manas pārdomas par šo tēmu.